Cik tālu elektroauto patiesībā var nobraukt Latvijas apstākļos?

Vai elektroauto patiešām spēj nobraukt tik daudz, cik norādīts WLTP datos? Latvijas klimatiskie apstākļi, ceļa segums un ikdienas braukšanas paradumi var ietekmēt nobraucamo attālumu. Vasarā reālais attālums starp uzlādes reizēm bieži pietuvojas oficiālajiem rādītājiem, bet ziemā tas var būt nedaudz īsāks. Tāpēc praktiska pieredze bieži palīdz precīzāk saprast, cik tālu var nobraukt ar elektroauto konkrētajos apstākļos.

Vairāku populāru auto marku oficiālais dīleris un servisa centrs Latvijā SIA “SKANDI MOTORS” ikdienā strādā ar reāliem elektroauto nobraukuma datiem. Mēs redzam, kā tas mainās atkarībā no sezonas, ceļa seguma un braukšanas stila. Turpinājumā aplūkosim, kas ietekmē nobraukumu dažādos apstākļos, kā arī sniegsim praktisku ieskatu mūsu pārstāvēto populārāko elektroauto modeļu tipiskajos reālajos rādītājos Latvijā.

Kas īsti ietekmē elektroauto nobraucamo attālumu?

Temperatūra, braukšanas ātrums un siltuma patēriņš veido elektroauto nobraukuma lielo trijnieku. Papildu ietekmi rada riepas, automašīnas noslodze, ikdienas maršruts un satiksmes intensitāte. Tikmēr baterijas uzbūve, tās temperatūra un uzlādes paradumi ietekmē gan ikdienas patēriņu, gan akumulatora kapacitātes saglabāšanos ilgtermiņā.

Jāņem vērā, ka ziemā būtiska nozīme ir ne tikai ārējai gaisa temperatūrai, bet arī tam, vai automašīna un akumulators pirms brauciena ir uzsildīti. Salona sildītāja jauda tiek mērīta kilovatos, un aktīva apsilde var atņemt desmitiem kilometru no pieejamā nobraukuma. Toties vasarā gaisa kondicioniera ietekme ir mazāka, taču karstās dienās arī tas var samazināt nobraukumu par vairākiem procentiem.

Arī riteņu izmērs un riepu stāvoklis ir vēl viens būtisks faktors. Lielāki diski, mīkstākas ziemas riepas un nepietiekams spiediens palielina rites pretestību un līdz ar to arī enerģijas patēriņu. Savukārt pareizi piepumpētas un sezonai atbilstošas riepas palīdz noturēt patēriņu saprātīgās robežās.

• Temperatūra: pie 0 °C vidējais nobraukums samazinās aptuveni par piektdaļu, bet stipra sala apstākļos un ar aktīvu auto apsildi kritums var sasniegt 30 līdz 40 %.

• Ātrums: pie 120 km/h enerģijas patēriņš ir jūtami lielāks nekā pie 90 km/h, jo, palielinoties braukšanas ātrumam, palielinās arī gaisa pretestība.
• Braukšanas paradumi: pilsētas satiksmē, kur bieži tiek izmantota reģeneratīvā bremzēšana, patēriņš kWh/100 km nereti ir zemāks nekā uz šosejas, braucot ar vienmērīgi lielu ātrumu.
• Papildus funkcijas: sēdekļu un stūres apsilde patērē salīdzinoši maz enerģijas, bet salona apsilde ir viena no energoietilpīgākajām funkcijām un būtiski samazina nobraukumu.

Populārākie modeļi un to reālais nobraukums Latvijā

Zemāk apkopoti populārākie SKANDI MOTORS pārstāvēto zīmolu elektroauto modeļi ar to ražotāja norādītajiem WLTP nobraukuma rādītājiem, kas kalpo kā vienots salīdzināšanas pamats dažādiem modeļiem. Šie dati palīdz novērtēt elektroauto potenciālu un savstarpēji salīdzināt baterijas ietilpību un efektivitāti.

Jāņem vērā, ka WLTP rādītāji ir standartizēti laboratorijas apstākļos iegūti dati, un ikdienas lietošanā faktiskais nobraukums var atšķirties atkarībā no braukšanas stila, maršruta un auto izmantošanas veida. Tāpēc WLTP dati ir vērtīgs orientieris, taču tie neatspoguļo precīzu nobraukumu katrā konkrētā situācijā.

Elektroauto nobraukuma atšķirības ziemā un vasarā

Viens no spilgtākajiem elektroauto modeļiem, kas skaidri parāda, ko mūsdienās nozīmē laba baterijas efektivitāte un reāls nobraukums, ir Hyundai IONIQ 6. Šis modelis izceļas ar ļoti augstu energoefektivitāti, ko lielā mērā nodrošina aerodinamiskā virsbūve un labi sabalansēta piedziņas sistēma.

Praksē Hyundai IONIQ 6 demonstrē reālu nobraukumu ap 519 km, savukārt pēc WLTP cikla tas sasniedz līdz 565 km. Ziemas un intensīvākas lietošanas apstākļos reālais nobraukums ir ap 385 km, kas skaidri parāda, kā mainās elektroauto efektivitāte atkarībā no sezonas, bet vienlaikus saglabā prognozējamu lietojamību ikdienā.

Modelis izmanto lielas kapacitātes akumulatoru un modernu uzlādes arhitektūru, kas ļauj elastīgi pielāgoties gan ikdienas braucieniem, gan garākiem maršrutiem. Pateicoties augstai uzlādes jaudas pieņemšanai pie DC stacijām un stabilam patēriņam, IONIQ 6 ļauj salīdzinoši ātri atjaunot nobraukumu un plānot ceļojumus bez liekas spriedzes.

Kopumā Hyundai IONIQ 6 ir labs piemērs elektroauto, kur galvenais uzsvars nav uz teorētiskiem skaitļiem, bet uz efektīvu enerģijas izmantošanu, paredzamu nobraukumu un praktisku ikdienas lietošanu visa gada garumā.

Kā aprēķināt nobraukumu savam maršrutam?

Sava auto reālo nobraukumu visvieglāk prognozēt ar vienkāršu aprēķinu: dalot faktiski patērētās kWh uz 100 km ar pieejamo lietderīgo baterijas kapacitāti.

• Ziniet lietderīgo baterijas kapacitāti: daudziem auto tā ir 90 līdz 95 % no kopējās kWh.
• Nosakiet sagaidāmo patēriņu: vasarā kombinēti 14 – 20 kWh/100 km, ziemā 20 – 30 kWh/100 km atkarībā no ātruma.
• Pielieciet drošības rezervi: atstājiet 10 – 15 %, lai baterija nenokristos līdz 0% un nebūtu pārsteigumu pretvēja vai citu neparedzētu apstākļu gadījumā.
• Aprēķins: nobraukums =  baterijas lietderīgā kapacitāte / patēriņš × 100. 

Piemērs: 77 kWh baterija un 18 kWh/100 km patēriņš dod aptuveni 427 km nobraukumu.

Pēc pāris nedēļām jūs jau būsiet iepazinuši sava auto tipisko patēriņu dažādos laikapstākļos, kas kļūst par visprecīzāko rīku nobraukuma prognozēšanai.

Akumulators, uzlāde un nobraukums ilgtermiņā

Lielākā daļa elektroauto izmanto NMC vai LFP baterijas. Piemēram, Hyundai Kona Electric un Nissan Ariya izmanto NMC šūnas, kas ir energoefektīvākas un nodrošina garāku nobraukumu ar vienu uzlādi. Toties LFP šūnas ir izturīgas pret biežu uzlādi līdz 100%, bet aukstumā var prasīt ilgāku iesildīšanos un ziemā rādīt mazāku reālo nobraukumu. 

Baterijas nolietojas salīdzinoši lēni. Daudzos ilgtermiņa testos pēc 4 gadiem un aptuveni 160 000 km kapacitāte saglabājas virs 90 %, un ražotāju garantijas parasti sedz vismaz 70 % pie astoņiem gadiem vai līdzīgiem nobraukumiem. Tomēr ikdienā baterijas ilgmūžību ietekmē nevis tās vecums, bet uzlādes paradumi un temperatūra. Piemēram, izlādes cikli līdz 0 % vai pastāvīga 100 % uzturēšana baterijai nav ieteicama, ja mērķis ir saglabāt tās veselību ilgtermiņā. 

Kā arī ziemā DC ātrā uzlāde var būt lēnāka, ja akumulators ir auksts. Lietderīgi izmantot navigācijas režīmu ar stacijas izvēli, lai auto līdz ierašanās brīdim sasniegtu optimālu temperatūru, vai pirms izbraukšanas pieslēgt to pie tīkla. AC uzlāde mājās vai darbā parasti ir saudzīgāka baterijai un pietiekoša ikdienas vajadzībām, savukārt DC uzlāde ir ērtāka garākos braucienos.

Infrastruktūra un ikdienas lietošanas paradumi Latvijā

Publiskās uzlādes stacijas Latvijā pieaug, taču ārpus Rīgas un uz lielajām šosejām tās joprojām ir nepietiekamā daudzumā. Galvenās maģistrāles parasti ir aprīkotas ar 50–150 kW stacijām ik pēc pārdesmit kilometriem, tomēr reģionos tas var atšķirties. Tā nav problēma, ja iepriekš izplāno maršrutu un atstāj rezerves.

Tomēr daudzi cilvēki ikdienā izvēlas uzlādēt auto mājās. Ar vienfāzes vai trīsfāžu 7–11 kW lādētāju nakts laikā var iegūt 200–400 km nobraukumu vasarā. Pilsētniekiem, kuru dienas maršruts reti pārsniedz 50–100 km ar to parasti pilnībā pietiek, savukārt lauku reģionos biežāk nākas plānot maršrutu un jāiekļauj pa ceļam dažas ātrās uzlādes pieturas.

Lēna un vienmērīga braukšana ar reģenerāciju, sastrēgumu prognozēšana un gluda bremzēšana samazina patēriņu. Tomēr jāatceras, ka stāvēšana ar ieslēgtu siltumu patērē kWh, pat ja riteņi negriežas.

Padomi ziemai:

• Nevajag “uzvarēt” pretvēju: pie stipra vēja un -10 °C labāk plānot īsākus posmus starp uzlādes punktiem.
• Ja auto ir ar siltumsūkni, pirms izbraukšanas pieslēdziet to tīklam, lai salons un baterija sasniegtu optimālu temperatūru.
• Drošība sākas ar riepām un spiedienu: ziemas riepas ar pareizu spiedienu ne tikai drošākas, bet reizēm arī efektīvākas, jo samazina slīdēšanu.

Kā šos skaitļus izmantot savā ikdienā?

Ja pārsvarā braucat pilsētā, 200–300 km reālais nobraukums starp uzlādes reizēm parasti ir vairāk nekā nepieciešams. Taču, ja braucat pa šoseju ar 110 km/h, pārliecinieties, ka patēriņš atbilst plānotajam un atstājiet nelielu rezervi. Pirms ātrās uzlādes pārbaudiet akumulatora temperatūru un izmantojiet auto funkcijas, lai baterija būtu gatava optimālai uzlādei.

Katram modelim ir atšķirīga baterija, piedziņa un termopārvaldības risinājumi. Tomēr kopējā aina rāda –  baterijas kapacitāte pati par sevi negarantē zemu patēriņu, taču dod lielāku brīvību ziemā, kad katrs kilovats kļūst dārgāks kilometros.

SKANDI MOTORS pieredze rāda, ka visnoderīgākie ir divi rīki: sava auto reālais patēriņš (kWh/100 km) dažādos laikapstākļos un skaidra maršruta plānošana ar uzlādes punktiem, kas organiski iekļaujas ikdienas gaitās. Kad šie divi aspekti ir zināmi, elektroauto nobraukums vairs nav mistērija, bet prognozējams lielums, ar kuru var rēķināties visa gada garumā.

Prognozējiet elektroauto nobraukumu un brauciet bez raizēm

Reālais elektroauto nobraukums Latvijā atšķiras pēc sezonas, ātruma un braukšanas paradumiem, taču, zinot sava auto patēriņu un plānojot maršrutu ar uzlādes pieturām, var viegli prognozēt, cik tālu var doties. 

Ja esat sava elektroauto meklējumos, sazinieties ar SKANDI MOTORS. Mūsu pieredzējušie konsultanti palīdzēs atrast vispiemērotāko risinājumu, ņemot vērā jūsu ikdienas braukšanas paradumus un vajadzības.

Adrese: Lielirbes iela 32, Rīga, LV-1046

Tālrunis: + 371 67 300 100

E-pasts: skandimotors@skandimotors.lv